Tā kā nesen bija izlaidums reklāmas fakultātē, tad ar kursa biedriem tika nolemts paviesoties pēc izlaiduma reklāmas bārā, jo likās, ka tas varētu būt tēmai atbilstoši. Jāatzīst, ka neviens nebijām bijuši šajā “interesantajā” vietā.

Tad nu skaisti ap plkst. 20 piektdienā satikāmies reklāmas bārā. Ieejot iekšā, no reklāmām nebija ne vēsts, izņemot vienu sienu, kas aplīmēta ar reklāmas plakātiem, pa TV bija uzslēgts MSM mūzikas kanāls. Bet ok, tas jau būtu vēl mazsvarīgi. Lielākais pārsteigums bija “brīnišķīgā” bārmene, kurai jau ir ap 60 gadiem un strādā vieglā žvingulī. Pirmām kārtām kādu laiku par mums neliekas ne zinis, jo kundze aizņemta ar trijiem citiem apmeklētājiem. Taču vēlāk tomēr atrod laiku un atnes dzērienu karti – uz visiem vienu. Sēžam un domājam ko pasūtīt, jo kundze neizskatās kompetenta, bet nu nolēmām riskēt un sūtīt pāris kokteiļus. Kad kundze pēc 30 min pienāca atkal, tad sākām jautāt par kokteiļiem – sieviete manāmi bolīja acis un nesaprata vispār, kas tie tādi un teica: “Jaunieši labāk dzeriet tīru – šņabi vai tekilu – kokteiļi ir slikti  no tiem tikai galva sāp. ” Skaidrs bija viens – viņa tos vienkārši neprot pagatavot, taču daži no mums tomēr paņēma Pina Colada un Tequila sunrise. Viena no biedrenēm vēlējās šampanieti, kurš protams nebija dabonams, savukārt viens no puišiem pasūtīja tequilu 50g.

Jāgaida bija ilgi – kamēr “bāremene” atrada kokteiļus grāmatā un ar pirkstu vilka līdzi pudelēm, kas tad īsti tajos jāsajauc. Liels pārsteigums bija kad atnesa kokteiļus – tequila sunrise tika atnesta kaut kādā martini glāzē, pina colada bija vienkārši nebaudāma un garšoja pēc veca piena, savukārt 50g tequilas tika ielieti kaut kādā martini kokteiļa glāzē vismaz 100g, ja ne vairāk. Kad tika palūgts salmiņš, lai samaisītu tequila sunrise kokteili (kas arī garšoja briesmīgi), tad bārmene atnāca ar salmiņu un šķērēm – manā klātbūtnē to nogrieza, nomezdama zemē pāri palikušo salmiņu daļu, un iemeta glāzē otru salmiņa daļu. Katrā ziņā ļoti “tīrīgi” - nogriezt klienta klātbūtnē salmiņu un pamest atlikumus zemē :D. Bet ar to viss nebeidzās…

Vēlāk pievienojās vēl pāris cilvēki mūsu kompānijai un piegāja pie bāra, palūgdami 2 apelsīna šķēlītes – no bārmenes tika saņemta atruna: “Nē, divu šķēlīšu dēļ es veselu apelsīnu nebojāšu.” Tad kāds no biedriem vēlējās pasūtīt kvasu uz to bārmene teica: “Nē, kvasa nav, bet došu jums Pepsi, jo tas ir tāds pats kā kvass tikai nedaudz citādāks”.

Katrā ziņā šādu nelielu gadījumu pa 1,5 h ko pavadījām šajā bārā nebija maz…tie sekoja cits pēc cita. Šo bāru iesaku visiem, kam mājās ir garlaicīgi un gribas izsmieties no sirds par apkalpošanas kultūru klusajā centrā…kaut ko tādu sen nebiju redzējusi..lai gan lasot par reklāmas bāru, likās, ka tā varētu būt interesanta vieta, taču bija smagi jāviļas… kā arī jāatceras- tas veras ciet jau 22 vakarā…:D