Aizvadījām uz Latviju vienu ceļa biedreni pa šīm dienām, kas devās atpakaļ ar lidmašīnu, kā arī trīs palikušie mēģinājām meklēt darbu. Ar darbu Barselonā ir kā ir, jo arī šeit visur prasa valodu, pat ne spāņu, bet kataloniešu. Par flajeru dalītāju bāriem/klubiem vai biļešu pārdevēju uz pasākumiem darbu dabūt ir diezgan viegli, jo tur nevajag runāt spāniski. Samaksa šeit ir dažāda par tāda tipa darbiem, parasti tas ir 7-10 eiro stundā vai tikai pelni no komisijām, atkarīgs no uzņēmuma, kas darbu piedāvājis. Protams, šāda tipa darbs ir nelegāls – nekādus nodokļus nemaksā. Vienu dienu pieķēros klāt CV portāliem Barselonā un sūtiju uz dažādākajām vakancēm, bet, protams, atbildēja tikai par flajeru dalītāju amatiem/biļešu pārdevējiem. Viss šeit ar mazkvalificētajiem darbiem notiek ātri – vienu dienu izsūtīju CV, nākamajā jau atbildēja, ka rīt jānāk strādāt. Es arī aizgāju un pamēģināju pārdot biļetes uz Night club tour in Barcelona. Par katru pārdoto biļeti 8 eiro paliek pārdevējam, kā arī pats vari doties šajā tūrē bez maksas cik vien vēlies. Bet kā jau mani draugi jūs noteikti zinat, ka lai vai kā, bet pārdot es nemāku…Neveicās man, jo galīgi nevaru sevi piespiest iet un mēģināt pārdot biļetes, lai gan pats piedāvājums tajā night tūrē bija ļoti labs, es ātri vien atmetu ar roku šim darbam nenopelnot neko

Jāņu svinības bija ļoti interesantas Barselonā, jo šeit svin arī līdzīgus svētkus Sant Jean. Notiek liels festivāls pludmalē, kur uzstājas pārsvarā regeja grupas (kas man jau nu ļoti patīk), cilvēku ir miljoniem pludmalē un katrs trešais spridzina petardes, kas mani ļoti biedēja…brīžiem likās, ka palikšu bez matiem, acīm un visa pārējā, jo šeit vecāki saviem bērniem kastēm deva spridzināmos…Jāņus pavadīju ar Absintu zem palmas klausoties regeju Jāatzīst, ka pietrūka Latvijas dabas, ugunskura, šašlika, aliņa, taču reizi dzīvē Jāņus var arī nosvinēt citur, jo tieši domāju, ka Jauno gadu ne reizi vien ir braukts svinēt citur, taču Jāņus gan ne!

Bet pats lielākais notikums ir ar auto… noparkoju savu vāģīti pludmales bezmkasas stāvvietā gabaliņu no centra dienā kad ierados Barselonā, bet tā kā notika lielais pasākums Sant Jean, policija evakuēja visus auto un pārveda uz pārkingu nedaudz nost no pludmales, jo vajadzēja atbrīvot stāvvietu, taču kad ierados apskatīt auto sapratu, ka ass ir salauzta – tas nozīmē, ka auto nav braucams, jo katra riepa skatās uz savu pusi un stūre nav lietojama. Tagad esmu iesprūdusi Barselonā, jo kamēr izskatīs šo lietu, kamēr es izcīnīšu, lai man salabotu auto var paiet kāds laiciņš… protams, arī naudiņa nav bezizmēra, lai tāpat vien čilotu pa pilsētu, bet kaut cik cienījamu darbu šeit dabūt ir grūti, ja nav ļoti daudz paziņu…kā arī jāatzīst, ka, lai tiktu pie iesnieguma rakstīšanas par saplēsto auto man ar pagāja vairākas dienas, jo katra iestāde mani sūta uz citu vietu, neviens šeit nerunā angliski…tā ka problēmas vairāk kā vajag! Mācību esmu ieguvusi labu – nekad nedoties ar savu auto tik tālu Jo savs auto ir savs un arī tev pašam ar to visu ir jātiek galā… Tā ka kādu laiciņu tagad dzīvošos pa Barselonu, kamēr man kāds – vai LV kasko vai vietējā evakuācijas firma samaksās naudiņas remontam…un tad ir plāns doties atpakaļ uz Rīgu…jo šis ceļojums ir nedaudz nogurdinājis ar problēmām ar auto, ar sadzīvošanu barā ar citiem cilvēkiem, taču, protams, arī devis iespaidus un informāciju, kā arī neaizmirstamu pieredzi

Drīzumā ziņošu kā man veiksies ar auto remontu un vietējām valsts iestādēm