Visu atlikušo nedēļu katru otro dienu atpūtāmies, katru otro- staigājām pa dažādām iestādēm un zvanījāmies, lai viss ātrāk kustas uz priekšu. Ievietojām auto Renault servisā, kur sastādīja tāmi uz 378 eiro (precīzi gan nepateikšu bet apmēram summa bija šāda, domāju jau ka būs lielāka fuuuuu). Noveicās, ka tieši tajā Renault servisā bija viens cilvēks, kurš runāja kaut cik angliski Bet tā kā auto ievietojām tikai 3. jūlijā, kas ir piektdiena, tad nekādus darbus viņi neveica līdz pat pirmdienai. Pirmdienā ierados servisā, lai uzzinātu, kā viss bīdās uz priekšu, taču neko noskaidrot neizdevās, jo vienīgais angliski runājošais nebija uz vietas. Taču kā par brīnumu jau otrdienā, aizejot uz servisu, izrādījās, ka auto ir sataisīts un vēl labāka ziņa bija tā, ka Spāņu evakuācijas firma par to samaksās!!! Tā ka cīnīšanās bija tā vērta un paldies Latvijas vēstniecībai Spānijā, kas zvanījās un palīdzēja nokārtot, lai visu apmaksā. Uzreiz sakrāmējām mantas un devāmies uz Latviju.

Ceļš bija diezgan mierīgs, ja neskaita pagali, kas no priekšā braucošās fūres palidoja zem auto un sadauzīja “pannu”, bet nu tas sīkums…to segs kasko – tagad jau tas tiešām liekas sīkums

Drīzumā uzrakstīšu pārdomas un ieteikumus, ko ņemt vērā braucot apmēram mēnesi kādus 7000km- varbūt kādam noder!

Tā ka tagad ziniet – esmu atpakaļ sveika un vesela!