Pēdējā laikā sanāk cilāt pagātnes tēmas – kāds sens paziņa teica, ka, lai izbaudītu tagadni, viņam jāizvairās no pagātnes, savukārt kāds cits ne tik sens paziņa nespēj aizmirst savu šķietami labo pagātni, kavējās atmiņās un neļaujās tagadnes burvībai, kura iespējams ir pat vēl labāka nekā viņam pašam šķiet un līdz ar to nonācu pie sen zināmām patiesībām, ka no pagātnes mēs varam izvairīties, bet nevaram aizbēgt un izmainīt to – kas darīts ir darīts un punkts. Ar to sadzīvo, tikai laikam jautājums kā?!

Tā kā viss atkarīgs no cilvēka uztveres, tad man viss ir vienkārši – nostaļģiskas un laimīgas atmiņas   Baudiet tagadni un esiet pozitīvi