Man jau pirms kāda laika nāca viena sieviete, kas tīrīja māju, jo vienmēr esmu domājusi, ka kāda velna pēc man ir jādara tas, kas tiešām riebjas visvairāk – tīrīt māju. Jo, piemēram, man nepatīk braukt ar sabiedrisko transportu, tāpēc man ir vāģis un velo, kā arī man nepatīk katru dienu gatavot ēst, tāpēc nopērku kaut ko gatavu vai paēdu ārpus mājas un tad kādēļ neuzticēt šo mājas tīrīšanas problēmjautājumu kādam citam, kam tas padodas labāk par mani un nebojāt sev omu katru nedēļas nogali slaukot putekļus!

Tad nu tā atgriežoties  pie temata par tīrīšanas pakalpojumiem. Tad kad beidzot biju izlēmusi, ka man to vajag, tad sāku meklējumus. Sludinājumus neskatījos, jo likās pārāk neuzticami, jo galu galā šim cilvēkam tev ir jāuztic savas atslēgas un brīva pieeja savam dzīvoklim. Caur paziņām atradu vienu sievieti, kas to dara. Ok, nodomāju, nu tad beidzot meklējumi ir vainagojušies panākumiem un nolīgu viņu. Ņēma visai dārgi – par 60kv/m dzīvokli ap 20Ls + vēl visādas prasības, kas beidzās ar jaunu putekļsūcēja iegādi utt. Bet domāju – nu lai jau. Jāatzīst, ka man arī ir suns, kas piespalvoja visu dzīvokli un apgrūtināja tīrīšanu. Šī sieviete kopumā bija ļoti reliģioza un pedantiska. Katru reizi viņu satiekot noklausījos 30 minūšu lekciju par to kāda tomēr netīrība valda manā dzīvoklī, lai gan man likās pilnīgi ok un arī draugi vienmēr teica, ka man jau vienmēr viss tīrs un kārtīgs, bet nodomāju, ka cilvēki ir dažādi un katram savas prasības. 30 minūšu garās lekcijas par cūcībām, kas te valda, vēlāk vairs neņēmu vērā un biju apmierināta ar tīrīšanas kvalitāti, jo viņa tik pedantiski piegāja lietām – kāpa uz trepēm un katru reizi lampas mazgāja. Forši jau Bet tad vienu dienu viņu satiku un viņa man sāka stāstīt, ka agrāk gājusi tīrīt vienai māksliniecei dzīvokli – tā gan bijusi cūka, nesaprotot kā sieviete varot tā dzīvot un tīrītājtante piemetināja, ka esot ļoti jūtīga uz smakām, netieši norādot, ka viņai jau nu nepatīk tas mans suns. Noklausoties visu stāstu sapratu, ka viņa netieši norāda, ka pie manis mājās viņa jūtās tieši tāpat kā pie šīs mākslinieces – ka mans dzīvoklis nav sterilizētā kārtībā un tas suns vēl te visam pa vidu…es protams neizrādīju ne mazākās emocijas – paraustīju plecus un noteicu, ka cilvēki dažādi…laikam redzot manu vienaldzīgo attieksmi tīrītājtante tā arī vairāk pie manis nenāca

Tad sāku dzīvot kopā ar draugu, kurš ļoti skeptiski izteicās par tīrītājtantes pieņemšanu darbā, lai gan es uzreiz par to minēju un klārēju cik superīgi ir atnākt mājās, ka viss ir tīrs, svaigs un smaržīgs. Pēc kādas gada lūgšanās viņš beidzot piekrita. Tad nu uzsākām meklējumus no jauna. Diezgan ātri un veiksmīgi tikām pie jaunas tīrītājtantes, kas izskatās 100x sakarīgāk par iepriekšējo, kas priecē – arī protams dabūta caur paziņām un pēc ieteikuma.

Pirmajā reizē, kad viņa ieradās tad iedevām viņai atslēgu uz ko viņa teica ” nezin jau vai uzreiz tā atslēgu dodiet, jo nezin jau kā mums sapasēs un vai patiks sadarboties”, uz to mans draugs noteica “nu nē beidziet, gan jau viss būs forši”…es tajā brīdī pie sevis nodomāju – viņa gan jau mums patiks, bet jautājums vai mēs viņai patiksim, zinot manu iepriekšējo pieredzi Tad nu to nodomājot, sapratu, ka jāmet mana vienaldzīgā attieksme pie malas un tomēr jāsāk pašai izpatikt tīrītājtantei [vismaz pateikt paldies par darbu vai kārtīgāk novākt mantas pirms tīrīšanas utt], lai nav kā iepriekš – ka neaizbēg Un jāpiemetina ka šī sieviete ņem 2x mazāk nekā iepriekšējā un tīrīšanas kvalitāte liekas pilnīgi ok.

p.s. un draugs par tīro māju priecājās vēl vairāk nekā es un viņu sajūsmināja fakts “a mēs te ēdam pusdienas, a tikmēr māja pati tīrās” Un jā, tas ir tiešām ļoti patīkami!