Kā jau minēju tad apmetāmies uz 2 dienām Itālijas pilsētā Savonā, jo tur bija ļoti karsts, jūra pie kājām un nespējām atteikt vilinājumam nedaudz ilgāk pabaudīt laiskas brīvdienas. Taču otrās dienas vidū devāmies uz Franciju. Tas bija skaists ceļš, jo pa vidam vēl apstājāmies Monaco, Monte carlo, kur katra ceturtā mašīna ir Ferrari, kur ir milzu kazino, kas izskatās kā pils, kur lētu veikalu neeksistē vispār. Cilvēki tur visi zolīdi, kopti un izskatās bagāti, taču šī vieta pilnīgi atbiedēja ar savu pārāko bagātību, pārāko šikumu. Tādēļ ilgi tur neuzkavējoties, devāmies tālāk. Vakarā ieradāmies Nicā un uzsākām kempinga meklējumus. Atradām kempingu tikai starp Nicu un Kannām mazā pilsētiņā Villeneuve-Loubet.

No Šveices aizbraucām līdz Itālijai. Itālijā gan darbu nemeklējām, jo tas nebija mūsu mērķis. Apskatījām Turīnu, kas ir pilnīgi parasta darba pilsēta un principā tajā nebija ko redzēt. Tad devāmies uz piejūras pilsētu Savonu, kurā palikām pa nakti kempingā. Kempings pie pašas jūras un tik jauki atpūtāmies, ka izdomājām palikt vēl vienu dienu

Pusi dienas pavadījām pie čeha mājās – atpūtāmies, krāmējāmies utt. Pēc tam sākām izbraukumu uz Vāciju – Minheni. Minhenē ieradāmies pēcpusdienā, apskatījām pilsētu un tā… taču vēlāk sākās jaukākā daļa – devāmies uz Šveices Alpiem. Tas bija vienreizēji – atvērt acis no rīta auto un ieraudzīt skaistos kalnus Braucām pa kalnu ceļiem, ārā tikai ap 1 grādu un sniegs, skats vienkārši lielisks. Devāmies uz kalnu kūrortu Verbier, tā kā nebija sezona, tad pilsētiņa likās mirusi. Uz ielas vairāk pa 5-7 cilvēkiem vienlaicīgi Verbier neieraudzīt nesezonas laikā. Nolēmām meklēt apmešanās vietu, lai nav katra nakts jāpavada auto. No visām daudzajām viesnīcām Verbier tikai 3 bija vaļā, tad nu izvēlējāmies vienu un palikām. Atkopušies no nakts brauciena, devāmies apskatīt apkārtni, ārā diezgan silts un saulains. Nopirkām produktus vietējā veikalā, kas arī te strādā tikai pāris stundas dienā un devāmies piknikā, tas bija forši – skaisti skati uz kalniem un daudzajiem mazajiem ciematiņiem. Tā kā šobrīd Verbier ir kaut kādi svētki, tad viss te ir ciet un par darba iespējām izpētīt nesanāk, bet vietējie stāsta, ka Šveicē vispār nelabprāt ņem strādāt ārzemniekus, jo ir nepieciešama darba atļauja, jo viņi nav EU, taču, protams, iespējas ir, bet brīdināja, ka ārzemniekus bieži mēdzot “uzmest”, tādēļ obligāti vajag līgumu, jo mutiskas vienošanās šeit tiek ātri vien aizmirstas, kā arī ārzemniekiem maksā ievērojami mazāk nekā vietējiem, jo strādāt gribētāju esot mežonīgi daudz. Bet vietējiem šeit algas labas – viesnīcu biznesā strādājošajiem minimālā alga šeit ir 3500 franki (apmēram 1700Ls)

Tālāk plāns ir doties uz Itāliju – caur Turīnu līdz pat jūrai!

Bildes no Vācijas un Itālijas drīzumā gaidiet!

Izstaigājām Prāgas vecpilsētu un izbraucām ar katamarāniem – kā īsti tūristi Kopumā diena bija ok, lai gan tagad vakarā moca liels sagurums… saliku dažas šīs dienas bildes, kuras varat apskatīt šeit.

Tātad jāsāk ar to, ka brauciena maršruts laika gaitā ir nedaudz pamainījies. Pirmais pieturas punkts – Prāga, kas sākotnēji nebija paredzēta vispār, taču radās lieliska iespēja pārnakšņot pie viena pazīstama čeha. Nākamais punkts būs Šveices Alpi, kas arī sākotnējā plānā nebija, taču vienam no braucējiem nepieciešams aprunāties par darba iespējām ziemas periodā kā slēpošanas instruktoram. Tālāk gan dosimies pēc plāna – Itālija, Francijas dienvidi gar piekrasti un tad jau tālāk uz Spāniju, gar Vidusjūras krastiem.

Kā jau pirmā diena, tad mēģinājām pēc iespējas ātrāk pieveikt Lietuvu un Poliju, kas ir visgarlaicīgākie ceļi. Lietus lija, laiks nomācies , mašīna piekrauta, visiem knapi pietiek vietas, plus vēl mans suns, kas gan pelnījis uzslavas, jo tik apbrīnojami mierīgi viņš vislaik čuč man klēpī, kamēr nesēžu pie stūres. Taču viss pārējais ir diezgan nomācoši – ne īsti pagulēt, ne īsti arī acis vaļā noturēt, kā arī nedaudz tirpst kājas no suņa 11 kg . Bet tas viss sīkums, jo garastāvoklis pacēlās tajā brīdī, kad iebraucām Polijas kalnainajā apvidū ap plkst. 8 no rīta, jo pavērās skaisti skati uz kalniem un ārā jau no paša rīta saulains un 16 grādi, kas man kā Latvietei jau liekas pietiekami silts, lai šortos jau varētu gozēties saulē zaļajās pieturās

Protams kā jau 4 cilvēkiem un vēl sunim braucot ar auto mantas ir tik daudz, ka brīžiem liekas, ka sēžu nevis auto, bet gan mantu čupā…kā arī nācās atteikties no velo paņemšanas līdzi tieši vietas trūkuma dēļ, jo arī augšējais bagāžnieks, kas tika uzstutēts pirms braukšanas, tika vienā momentā piekrauts līdz malām  Tagad būs mācība – braucot uz nenoteiktu laiku prom, nepieciešama LIELA piekabe, lai paņemtu visu nepieciešamo, citādi ne tikai sēdēšana, bet arī iekāpšana un izkāpšana no auto ir tik apgrūtinoša, ka labāk, ja reiz ielien izveidotajā midzenī , tad labāk kādu laiku ārā nekustēt.

Foto vēl pagaidām nebūs, bet drīzumā ievietošu arī tos…

Gaidiet ziņas kā Prāgā būs gājis…eh…aliņš

7. jūnijā četri cilvēki un suns uzsāks braucienu ar auto pa Eiropu, tajā skaitā arī es. Plāns nekāds dižais nav sastādīts, vairāk tas ir kā impulsīvs brauciens, kurā ir sastādīts tikai aptuvens braukšanas maršruts uz 4000km, taču bez laika ierobežojuma.

Ir savākts neliels budžets iesākumam un vēlāk laiks rādīs.

Mūsu plāns ir braukt pa tūristu iecienītajām vietām un meklēt jauku apmešanās vietiņu, kurā arī atrast kādu darbu, lai papildinātu krājumus. Tātad – kur patiks un būs ko darīt tur paliksim.

Šeit būs aptuvenā karte, precīzi gan tur man nesanāca iezīmēt, bet apmēram brauciena maršruts ir šāds:

Apsolos, ko līdz tikšu pie interneta ziņošu kā mums sokas – domāju, ka tagad daudziem interesē, kā atrast darbu krīzes nomocītajā eiropā Tā kā nekāda mega plāna mums nav, tad tik pat labi mēs raudādami atgriezīsimies jau pēc pāris nedēļām , bet tik pat labi pēc gada – visu noteiks veiksme un mūsu pašu iniciatīva/ izdoma Bet nu lai kā arī būtu – neviens ceļojums nekad nav nācis par skādi, ja ir iespējas to darīt tieši tagad :)

Viegli nebūs, taču turat īkšķus