Es strādāju vietā kur blakus ir 2 augstskolas. Izejot ieelpot svaigu gaisu darba dienās sajūtas, ka esmu studentu pilsētā, jo mudž no jauniešiem, kas steidzas uz/no lekcijām vai iznākuši ievilkt dūmu.
Vienreiz stāvam ārā ar kolēģiem un viens no tiem saka “mmm, kādas jaunas, nevainīgas studentītes mums te gorās”…es tā paskatos uz tiem puišeļiem un nosaku “man gan kaut kā tie jaunie, nevainīgie puišeļi neinteresē”! 
Stāsts būs par Baltajām naktīm – daudz gan tajās neapskatīju un pieļauju, ka kaut ko labu būšu palaidusi garām, tādēļ šeit teiktais iespējams nebūs visai objektīvs vērtējums par pasākumu kopumā, bet padalīšos pāris iespaidos, kas radās.
Tātad sāku pasākumu programmu ar Vecrīgu. Programmu sastādījām kopā ar draugu, izlasot tikai mūsuprāt interesantākos pasākumus, kas pārsvarā bija saistīti ar video/foto.
Pirmkārt, jādod žetons tiem, kas apraksta konkrētos pasākumus, jo to viņi pieprot, lai arī apraksti ir tālu no realitātes, piemēram, “Britu mākslinieku Rutas Džārmenas un Džo Gerharta dueta Semiconductor videoinstalācija Heliocentrisks Baltās nakts apmeklētājiem sniegs unikālu iespēju aplūkot Zemes orbītu un rotāciju ap Sauli. Pretstatā uzskatam, ka mēs redzam Sauli griežamies ap mums, mākslinieki piedāvā intuitīvu iztēles lēcienu noticēt tam, ka mēs paši neparastā ātrumā virzāmies ap Sauli.” Izklausījās visai interesanti un to iekļāvu maršrutā. Nonākot galā “viegli” vīlos, jo viss ko tur rādīja bija šaubīgas kvalitātes time lapse vidiks ar saules lekšanu un rietēšanu + šādiem pasākumiem raksturīgā dramatizētā elektroniskā mūzika, kas mūs “ienes pārdomās un nelielā transā”. Jāsaka gan, ka vairāk par vienu vidiku nenoskatījos, jo tiešām nelikās nekas īpašs un ir redzētas daudz, daudz labākas lietas.
Biju vēl pāris šāda tipa “video instalāciju un mūziku vietās”, jāatzīst, ka 90% gadījumu video instalācijas bija ļoti vājas un nepārdomātas [vai ar tik dziļu jēgu, ka es to nesapratu] un mūzika arī visur līdzīga- tāda transīga elektroniskā mūzika, kas iedveš mistiku [nu ok ,par gaumi nestrīdas un pieļauju, ka dažiem patīk, man gan prasījās kaut kas pozitīvāks, jo diez vai "mākslai" jābūt tik dramatizētai un transīgai]. Bija arī vietas, kur ķeksīša pēc uztaisīta video instalācija un nolikts Dj, lai kaut ko starp citu uzspēlē [piem., Galerija Rīga terase], citur tika spiests uz mainstream, piemēram, ZZ tunelis bija pārvērsts par parastu diseni.
Vislabāk patika Survival Kit 3, kur bija apskatāmas dažas interesantas fotoizstādes, bet ar uzsvaru uz dažas, jo liela daļa bija kārtējais dramatisms [pamestas ēkas un visi šie klasiskie graustu varianti]. Interesantas likās instalācijas kastēs, kur ar maziem cilvēciņiem un citiem zvēriem bija attainotas asprātīgas ainiņas, bet jāatzīst, ka 50% bija, piemēram, lelle ar nošķeltu kāju un asinīm [nu jo māksla bez dramatisma Latvijā nav iedomājama] Bet kopumā varēja 5 stāvos atrast vismaz kaut ko sev patīkamu. Jāatzīst, ka tur bija daži nu jau klasiskie “mākslas” varianti, piemēram, koka klucī iedzītas 3 naglas kurām galā uzsprausts vecs aprauts vads, kas mūsdienās skaitās īstā māksla…laikam… 
Apmeklēju vēl pāris vietas kā Vidzemes tirgus, Vērmanes dārzs utt - bija šis tas interesants, bet nekas pārāk aizraujošs nelikās pasākumā kopumā, jo secinājums ir tas, ka es laikam mākslu nemāku un nesaprotu, jo šaubīgas kvalitātes vidiki kopā ar elektronisko mūziku neliekas nekas pārāk aizraujošs, bet jāatzīst, ka citi cilvēki sēdēja ar atplestām mutēm un vēroja notiekošo – vai nu viņiem tiešām tas patika, vai arī izlikās, bet kāda gan tam ir starpība ?! Protams, vēl jau pastāv iespēja, ka labākos pasākumus tā arī neapmeklēju, jo tur iespējams nav bijis tik labs teksta autors, kas vismaz ar aprakstu spējis mani aizraut! Un nav jau tā, ka man nekas nepatika, bija jau dažas lietas, kas likās visai foršas un visi vidiki jau ar nebija mēsls, bet pārsvars radīja kopējo noskaņu!
Lai veiksmīga nākamā Baltā nakts!
Sievietēm ir jābūt sexīgām skaistulēm, vīriešiem smieklīgiem tirliņiem un tad viss ir līdzsvarā.
Un tā tam būs būt…!
p.s. – šo rakstu neesmu tā arī pabeigusi, sāku, bet nepabeidzu jau vairākus mēnešus tas karājās manā DRAFT kastītē, taču nospļāvos un nolēmu nopublicēt – lai iet Lai gan vēl ir tik daudz ko pastāstīt par to, jo bildēs nevar tomēr ietvert to citu pasauli un citus likumus, kas tur valda…bet varbūt kādreiz saņemšos un to pastāstīšu, jo bija reāli interesanti [bet visticamāk jau, ka būs slinkums]
Savā atvaļinājumā nolēmu apciemot pāris paziņas – Londonā, Kembridžā un Amsterdamā. Šoreiz gan nestāstīšu par ceļojumu kopumā, bet gan vairāk par Amsterdamu, jo tur izbaudīju īstu skvototāju dzīvi, kas likās pietiekami aizraujoši un stāsta vērts.
Pirms devos uz Amsterdamu pie viena zināma skvotera no Latvijas man nebija ne jausmas ko no tā visa sagaidīt. Biju ieguvusi tikai mazliet informācijas netā par to kā ir dzīvot skvotā.
Par to, kas ir skvoti, droši vien nav jāstāsta, taču, ja to nezināt, tad neliels info šeit.
Pats skvots, kurā es uzturējos nebija Amsterdamā, bet gan blakus pilsētā Hārlemā [20min brauciens ar vilcienu]. Tikko ierodoties Hārlemā, likās jauki parasta pilsēta ar daudz dzīvojamajām ēkām. Pa ceļam uz mītni nespēju iedomāties kāda tad būs skvoteru ēka, jo visa pilsēta likās sakopta, kārtīga un neizskatījās neviena ēka pēc pamestas.
Ierados skvotā. Ēka no ārpuses izskatās normāli, lai gan ir manāmas iezīmes par to, ka tā ir bijusi pamesta – daži logi aizsisti ciet, daži ieplēsti, dažiem priekšā lupatas…
Patiesībā pirmais iespaids nebija tik traģisks kā likās, ka varētu būt…jo sajūtas bija divējādas – likās vai nu būs ļoti traģiski vai tieši ļoti ok… patiesībā bija pa vidam.
Iegāju mājā – tāds diezgan pat stilīgi iekārtots alternatīvs dzīvoklītis – mēbeles var redzēt, ka salasītas dažādas, sienas apzīmētas ar uzrakstiem vai stenciliem, bet pietiekami ok. Tikai nekārtīgs, bet tas veidojas tādēļ, ka skvotā dzīvo daudz cilvēku.
Šī bija viesistaba, kur pulcējas visi skvoteri, kad vēlas pačilot un uzvilkt dūmu – lielos brūnos krēslus tie bija atraduši uz ielas 7dienā, kad visi iedzīvotāji izliek no mājām visu nevajadzīgo. Mājas iemītnieki tos sauca par Rasta krēsliem
Katram iemītniekam tiek atvēlēta viena istaba – protams, ja ir vēlme, tad droši var dzīvot kopā pa vairākiem vienā istabā. Šī ir guļamistaba vienam no LV skvoteriem - ir pieejams arī kabeļtv
Lūk vēl dažas bildes no ēkas:
Sestdien, 14.augustā, portāls www.atputasbazes.lv organizē un piedāvā:
pasākumu ”Tūrisma rallijs „Piedzīvojums Kurzemē” ”, kura mērķis ir netradicionālā un atraktīvā veidā iepazīstināt rallija dalībniekus ar Latvijas dabas un kultūrvēstures objektiem, vēl līdz galam neapzināto materiālās un nemateriālās kultūras mantojumu, kā arī lauku tūrisma piedāvājumu.
Pasākums plānots divās daļās:
Starts no plkst. 8.00 – 10.00 K.Ulmaņa gatvē 101, Rīgā, pie SIA „Halis”.
Tad sekos:
Netradicionāls TŪRISMA RALLIJS maršrutā Rīga – Kuldīga – Mērsrags
Vadoties pēc asprātīgām un izziņas materiālu sniedzošām prāta mīklām, pasākuma dalībniekiem rallija norises laikā, pēc viņu izvēles un spējām, būs jāatrod kontroles punkti – tradicionāli un vēl nezināmi Zemgales un Kurzemes apskates, atpūtas un izklaides objekti (un tajos, atraktīvi, jautri un izklaidējoši pasākumi).
Pasākuma noslēgums Kino pilsētiņā Cinevilla
no plkst.17.00 līdz pēdējam viesim.
Pēdējā laikā, lai gan ļoti negribīgi, bet sāku pamazām piekrist šim it kā tik stereotipainajam teicienam, ka jo gaišāka galviņa jo dumāk uzvedas pie stūres, lai gan to vispār varētu attiecināt uz jaunkundzēm kopumā [dažreiz jau arī uz mani droši vien tas attiecas]! Katru rītu kāda jaunkundze uz ceļa izdara kādu “brīnumu” hehe
Kaut kāda daļa patiesības tajos stereotipos tomēr mīt
