Šoreiz nerakstīšu par apskates objektiem, jo ar to info ir pilns internets, telefonu aplikācijas utt, ko noteikti mācēsiet atrast paši. Drīzāk padalīšos ar info par Marokas ikdienu kopumā un noderīgu info, ja kāds no Jums grasās turp doties. Pirms devos uz Maroku man pietrūka info par tīri prakstiskām, ikdienišķām lietām, tādēļ nolēmu par to uzrakstīt

Ceļošana turp/atpakaļ

Patiesībā uz Maroku aizceļot var ļoti lēti, jo Ryanair uz Maroku lido no dažādām lidostām eiropā un biļetes maksā smieklīgi lēti. Man pārlidojumi kopā izmaksāja 130Ls [ieskaitot visus Ryanair nodokļus un slēptos maksājumus]. Es gan ceļoju tikai ar rokas bagāžu. Uz turieni lidoju Riga – London – Fez; atpakaļ Marakech -Frankfurt – Riga. Speciāli sakombinēju lidojumus tā, lai nav ilgstoši jānīkst lidostā, starpā starp lidojumiem bija tikai pāris H. Un vēl gribējām, lai ielidojam vienā pilsētā un izlidojam no citas, lai būtu iespēja izceļoties pa Maroku 2 nedēļu garumā. Iekļāvām maršrutā pilsētas Fez–>Meknes–>Rabat–>Casablanca–>Marakech.

Ielidojot un izlidojot no Marokas jāaizpilda speciāla forma, kurā jānorāda personas dati un nodarbošanās, kā arī ceļojuma ilgums. Lidojot uz Maroku lidmašīnā šīs formas var palūgt stjuartiem un aizpildīt lidojuma laikā un nosēžoties kopā ar pasi tā jāuzrāda. Lidojot prom, pirms doties uz pasu kontroli, lidostā atkal jāaizpilda šī forma, citādi kavēsiet rindu pie pases uzrādīšanas, kamēr pildīsiet datus.

Nauda

Naudas vienība – Dirhami. Šo naudas vienību nekur citur kā Marokā nevarēsiet samainīt, jo viņi neļauj izvest savu naudu ārpus valsts robežām. Ierodoties vismaz Fez lidostā samainījām mazliet naudiņas, lai pietiek taksim, jo lidostā maiņas kurss ir neizdevīgāks nekā pilsētā [lidostā 1eur=10Dhs; pilsētā 1eur=11Dhs]. OBLIGĀTI mainot naudu saglabājiet maiņas čeku, jo, kad dosieties atpakaļ uz Latviju, bez pierādījuma, ka naudu esat mainījis Marokā viņi pāri palikušo naudu nemainīs atpakaļ uz eiro.

Nakšņošana

Pirms doties uz Maroku es lasīju citos blogos, ka esot viegli atrast nakstāmajas pa 6 lati no cilvēka utt. Esot tikai jāiet un jāklauvē pie durvīm viesnīcās un jākaulējas. Es jau biju gatava braukt ar šādu domu, bet draugs kā prātīgs cilvēks tomēr norezervēja Riādus pirms ceļošanas. Jo esot uz vietas neizskatījās, ka nakstmājas reāli dabūt kādam klauvējot pie durvīm.

Tātad ir vairākas iespējas kur palikt pa nakti Marokā – viesnīcas un riādi – iespējams vēl kādas par kurām es nezinu. Vislabāk man patika Riādi, jo tās ir autentiskas ēkas vecpilsētā, kurās saimnieko pārsvarā franču inteliģence. Mājas ir ļoti Marokāniskas, neierastas mums, bet ļoti tīras un sakoptas. Viena nakts Riādā vidēji izmaksā 35 – 60eur. Mēs pārsvarā palikām pa 45 eur naktī. Riādā var sajust Marokas auru, bet tajā pat laikā saimnieki parasti ir francūži, kas nav musulmaņi un ļoti draudzīgi, pastāsta ko apskatīt, kur paēst utt. Ļoti lielā skaitā riādus var atrast tripadvisors.com, kur arī iespējams izlasīt atsauksmes par katru no riādiem un izvēlēties labāko, jo cenu diapozons ir visai līdzīgs.

Vilciens

Pārsteidzoši, bet Marokā ir ļoti zolīds vilciens, vilciena stacijas ir tiešām skaistas, lielas, tīras ēkas. Vilcieni paši pa sevi arī ok. Vilcienā iespējams braukt pirmajā vai otrajā klasē. Atšķirība klasēm nav liela, pirmajā klasē vienīgi ir garantēta vieta un varbūt mazliet mīkstāks krēsls, bet cena gandrīz 2x dārgāka. Mēs parasti ceļojām 2 klasē, vienreiz netīšam ielīdām pirmajā klasē un biļešu kontrole izdzina mūs ārā ) Ar vilcienu ceļojām starp visām pilsētām un likās tīri ok pārvietošanās iespēja. Vienīgais ko jāņem vērā, ja aizejat uz staciju un redzat, ka ir daudz cilvēku, tad ziniet – lai iekāptu būs jāgrūstās. Viņi paliek kā mežoņi, kas lec vilcienā, grūstās, sievietēm nekādu priekšroku nedod, grūdīs pie durvīm nost, lai tikai pirmie ielektu un dabūtu vietu Kā arī vilciena sarakstiem neticiet  – tie regulāri kavējās pat par 40 minūtēm, arī neticiet elektroniskajiem tablo pieturās, viņi tos aizmirst pārslēgt – ja gaidat vilcienu, vienmēr apjautājaties darbiniekiem uz kurieni šis konkrētais vilciens iet un vai gadījumā tas nav jūsējais. Biļešu cenas ir samērā ok, piemēram no Meknēm uz Rabatu ir laikam kādi 90km, vilciena biļete maksāja apmēram 4,5Ls.

Taxi

Viņiem ir 2 veidu takši visās pilsētās – Petit Taxi un Grand Taxi. Atšķirība ir cenā un cilvēku daudzumā, ko viņi uzņem automašīnā, kā arī Petit Taxi ir robežas kurās taksis brauc, Grand taxi jūs labprāt vedīs arī starp pilsētām. Normāla prakse ir arī taksī ņemt pa ceļam arī svešus cilvēkus.

- Petit taxi

Ja ceļojat divatā/trijatā, tad noteikti izvēlieties braukt ar mazo taxi, jo tas būs ievērojami lētāks. Mazos takšus var atpazīt pēc tā, ka viņiem uz jumta rakstīts “Petit taxi” kā arī tie ir krāsoti vienādā krāsā. Katrā pilsētā gan citā krāsā, bet visi tomēr vienādi. Mazajiem takšiem vienmēr iekāpjot jāsaka, ka brauksiet pēc skaitītāja, jo viņi visi mēģina krāpties, bet tas ir noteikts, ka mazie takši – tātad skaitītājs [tūristus gan viņi mēģina regulāri apšmaukt un saka, ka pēc skaitītāja negrib braukt, bet parasti tāpat aizved]. Takši ir apbrīnojami lēti. Pilsētas ietvaros parasti taksis nemaksās vairāk par kādiem 15Dhs, kas ir ap 1Ls. Vienīgi jāņem vērā tas, ka maziem takšiem ir zonas ierobežojums – tie nedrīkst izbraukt ārpus noteiktajām robežām, bet nu lielākoties tūristu visas vietas iekļaujas šajās robežās.

-Grand taxi

Lielie takši vienmēr būs veci mersedesi. It kā parasts vieglais auto, bet reāli viņi ielādē vienā taksī pat 6 cilvēkus + šoferis. Ja ceļojat lielā grupā, tad šie takši ir risinājums, jo spēj uzņemt daudz cilvēku un cenu dalot uz visiem sanāk arī lēti. Jāņem vērā, ka lielie takši nebrauc pēc skaitītāja, jo viņiem tādu nav. Vienmēr pirms došanās ceļā vajag vienoties par cenu. Pilsētas robežās lielie takši parasti brauc apmēram pa 40Dhs – 50Dhs (apmēram 2,50 – 3Ls), kas ir 3x vai pat 4x dārgāk nekā mazais taksis, bet lielai kompānijai tas sanāk tik un tā super lēti.

Alkohols

Musulmaņi alkoholu nelieto, bet atsevišķās vietās to tik un tā var dabūt. Ir daži bāri kur var dzert, kā arī ir atsevišķi veikali kur var iegādāties ko vien sirds vēlas. Bāri, kuros var dzert vienmēr atradīsies ārpus vecpilsētas, jārēķinās, ka bāri pārsvarā nav nekas super skaists un tā kā pie mums, lielākoties tur nesastapsiet nevienu sievieti, kā arī parasti tur bāri ir tumši, aiz aizskariem un ar apsargu priekšā. Savukārt iegādāties alkoholu var pārtikas lielveikalos – pagrabā ir speciāla alkohola nodaļa. Maksā tur dārgāk nekā pie mums – aliņš 0,25 pudelē apmēram 70 santīmi. Vīni gan dažādās cenās – ir pa 2Ls, ir arī pa 10 un vairāk lati. Dažos restorānos arī ir iespējams dabūt vīnu, alu vai kādu kokteili pie pusdienām, bet restorānos parasti alkohols ir ļoti dārgs – parasts aliņš 0,3 apmēram 5Ls. Lētākais vīns, ko veikalā pārdod pa 2Ls, tur izmaksās apmēram 10Ls..

Valoda

Marokā pārsvarā visur runā franciski, pilnīgi bez franču valodas zināšanām būs pagrūti, bet jāatzīst, ka angliski daudzi arī tīri labi saprot. Es franciski mazliet runāju un problēmas nebija, bet vispār ir vērts paņemt kādu vārdnīcu vai ideālā variantā kādu mobilo aplikāciju ar franču vārdnīcu, jo ēdienkartes 90% gadījumos arī ir franču valodā. Taksisti arī lielākoties runā franciski un pat riādu saimnieki dažreiz angliski neprot sarunāties.

Drošība, iepirkšanās un ikdiena.

Patiesībā vienīgā pilsēta, kur mazliet bija nedroši bija Marakeša, jo tur vairāk tūristu un vairāk arī zagļu, bet visās pārējās pilsētās cilvēki ir ļoti miermīlīgi, nezog, neuzbrūk utt.  Kopumā Marokā nekādu noziedzību neredzēju un nejutu, jo visi ir ļoti mierīgi. Bet nu nedrīkst tāpat zaudēt modrību un jāpiesargā savs naudas maks

Jārēķinās, ka tur jebkurš balts cilvēks ir dolārzīme uz 2 kājām. Fez un Marakešā būs simtiem cilvēku, kas piesiesies, tēlos gidus un prasīs par to naudu. Pārējās pilsētās gan bija mierīgāk un neviens tā neuzbāzās. Es beigās jau iepraktizējos – nekad neskaties viņiem acīs un nesāc sarunu [ar tiem kas piesienas] un tad viņi ātri vien liek tevi mierā, ja sāksi iesaistīties sarunā, tad netiksi no viņiem vaļā. Viņi ik uz soļa mēģinās kaut ko tev nopārdot, vilkt aiz rokas veikalā utt, bet galvenais iet ar paceltu galvu tālāk un viņi liekas mierā

Cenas, protams, nekur nekādos veikalos nav izliktas [izņēmot zolīdajos veikalos] un visur jārēķinās ar tirgošanos un kaulēšanos. Visdārgākā pilsēta bija Marakeša, kur par tiem pašiem suvenīriem kā citur prasīja 2x dārgāk, tādēļ suvenīrus labāk pirkt citās pilsētās. Cenas par 30% nokaulēt var noteikti, citreiz arī pa 50% un vairāk.

Nu tā – īsumā tas viss. Ceru, ka kādam ceļotājam kādreiz šis noderēs Bet kopumā Marokā bija baigi forši! Un iesaku tur kādreiz aizbraukt!

Man jau pirms kāda laika nāca viena sieviete, kas tīrīja māju, jo vienmēr esmu domājusi, ka kāda velna pēc man ir jādara tas, kas tiešām riebjas visvairāk – tīrīt māju. Jo, piemēram, man nepatīk braukt ar sabiedrisko transportu, tāpēc man ir vāģis un velo, kā arī man nepatīk katru dienu gatavot ēst, tāpēc nopērku kaut ko gatavu vai paēdu ārpus mājas un tad kādēļ neuzticēt šo mājas tīrīšanas problēmjautājumu kādam citam, kam tas padodas labāk par mani un nebojāt sev omu katru nedēļas nogali slaukot putekļus!

Tad nu tā atgriežoties  pie temata par tīrīšanas pakalpojumiem. Tad kad beidzot biju izlēmusi, ka man to vajag, tad sāku meklējumus. Sludinājumus neskatījos, jo likās pārāk neuzticami, jo galu galā šim cilvēkam tev ir jāuztic savas atslēgas un brīva pieeja savam dzīvoklim. Caur paziņām atradu vienu sievieti, kas to dara. Ok, nodomāju, nu tad beidzot meklējumi ir vainagojušies panākumiem un nolīgu viņu. Ņēma visai dārgi – par 60kv/m dzīvokli ap 20Ls + vēl visādas prasības, kas beidzās ar jaunu putekļsūcēja iegādi utt. Bet domāju – nu lai jau. Jāatzīst, ka man arī ir suns, kas piespalvoja visu dzīvokli un apgrūtināja tīrīšanu. Šī sieviete kopumā bija ļoti reliģioza un pedantiska. Katru reizi viņu satiekot noklausījos 30 minūšu lekciju par to kāda tomēr netīrība valda manā dzīvoklī, lai gan man likās pilnīgi ok un arī draugi vienmēr teica, ka man jau vienmēr viss tīrs un kārtīgs, bet nodomāju, ka cilvēki ir dažādi un katram savas prasības. 30 minūšu garās lekcijas par cūcībām, kas te valda, vēlāk vairs neņēmu vērā un biju apmierināta ar tīrīšanas kvalitāti, jo viņa tik pedantiski piegāja lietām – kāpa uz trepēm un katru reizi lampas mazgāja. Forši jau Bet tad vienu dienu viņu satiku un viņa man sāka stāstīt, ka agrāk gājusi tīrīt vienai māksliniecei dzīvokli – tā gan bijusi cūka, nesaprotot kā sieviete varot tā dzīvot un tīrītājtante piemetināja, ka esot ļoti jūtīga uz smakām, netieši norādot, ka viņai jau nu nepatīk tas mans suns. Noklausoties visu stāstu sapratu, ka viņa netieši norāda, ka pie manis mājās viņa jūtās tieši tāpat kā pie šīs mākslinieces – ka mans dzīvoklis nav sterilizētā kārtībā un tas suns vēl te visam pa vidu…es protams neizrādīju ne mazākās emocijas – paraustīju plecus un noteicu, ka cilvēki dažādi…laikam redzot manu vienaldzīgo attieksmi tīrītājtante tā arī vairāk pie manis nenāca

Tad sāku dzīvot kopā ar draugu, kurš ļoti skeptiski izteicās par tīrītājtantes pieņemšanu darbā, lai gan es uzreiz par to minēju un klārēju cik superīgi ir atnākt mājās, ka viss ir tīrs, svaigs un smaržīgs. Pēc kādas gada lūgšanās viņš beidzot piekrita. Tad nu uzsākām meklējumus no jauna. Diezgan ātri un veiksmīgi tikām pie jaunas tīrītājtantes, kas izskatās 100x sakarīgāk par iepriekšējo, kas priecē – arī protams dabūta caur paziņām un pēc ieteikuma.

Pirmajā reizē, kad viņa ieradās tad iedevām viņai atslēgu uz ko viņa teica ” nezin jau vai uzreiz tā atslēgu dodiet, jo nezin jau kā mums sapasēs un vai patiks sadarboties”, uz to mans draugs noteica “nu nē beidziet, gan jau viss būs forši”…es tajā brīdī pie sevis nodomāju – viņa gan jau mums patiks, bet jautājums vai mēs viņai patiksim, zinot manu iepriekšējo pieredzi Tad nu to nodomājot, sapratu, ka jāmet mana vienaldzīgā attieksme pie malas un tomēr jāsāk pašai izpatikt tīrītājtantei [vismaz pateikt paldies par darbu vai kārtīgāk novākt mantas pirms tīrīšanas utt], lai nav kā iepriekš – ka neaizbēg Un jāpiemetina ka šī sieviete ņem 2x mazāk nekā iepriekšējā un tīrīšanas kvalitāte liekas pilnīgi ok.

p.s. un draugs par tīro māju priecājās vēl vairāk nekā es un viņu sajūsmināja fakts “a mēs te ēdam pusdienas, a tikmēr māja pati tīrās” Un jā, tas ir tiešām ļoti patīkami!

Vai jūs man vaicājat, ko esmu pēdējā laikā redzējusi?!…neko jau diži daudz, jo es tagad vakaros vairs neskatos seriālus, bet gan “sportoju” – spēlējot badmintonu

Bet ja nopietni, tad pēdējā laika labākais seriāls, ko esmu redzējusi ir “Bored to death”. Kur viens žurnālists izdomā padarīt savu dzīvi aizraujošāku un vakaros piestrādāt par privātdetektīvu, kopā ar saviem draugiem pa vidam nemitīgi dzerot vīnu un smēķējot zāli. Bet domāju, ka visu izteiks aktiera Zach Galifianakis piedalīšanās šajā seriālā!   Vienīgi žēl, ka tikai 16 sērijas šim brīnumam…

Uztaisi viņai patīkamu pārsteigumu un viņa būs tava! Easy!

p.s. ar kinderiem jeb bērniem šeit nav nekāda sakara

Draugi, paziņas vai suņu mīļi!

Tā kā dodos augusta sākumā atvaļinājumā uz 10 dienām, tad meklēju uz to laiku mājas šim burvīgajam krancītim- Tonijam. Sākšu ar plusiem – viņš ir super mīlīgs,  draudzīgs, pozitīvs, rej ļooooti reti [nav jau nekāds kvankšķis] patīk peldēties un skriet, mīl cilvēkus [gan lielus, gan mazus], mīl arī kaķus u.c. mazas radības. Pa pusei paklausīgs [komandu "brauksim" saprot ļoti labi, šad tad uz komandu "sēdēt" arī reaģē un ja mīlīgā balsī saka: "Tonīt nāc šurp" viņš arī nāk] Māk spēlēties ar kociņu un atnest to metējam, taču šad tad mēdz arī aiznest kādam citam, ja nu viņam iepatīkas, vienīgi ar citiem suņiem ir kā ir – viņu reiz sakoda un kopš tā laika ne visi suņi viņam ir draugi – nezinu kā viņš tos atlasa, bet nu ir tādi kas viņam patīk un ir tādi, kas nepatīk.  Bet nu kopumā viens lielisks suns, kas ārā jāved 2x dienā – no rīta un ap 19 vakarā. Nu ir jau arī daži mīnusi – mēdz zagt ēdienu no galda, kamēr neviens neredz, mēdz arī nepaklausīt, ja viņu ilgstoši atstāj vienu mājās, tad viņš mēdz arī kaut ko dusmās savandīt. Mīl šad tad gulēt gultā – arī ar smilšainām kājām. Bet citu mīnusu viņam nav.

Tad nu tā – ja nu gadījumā Jums ir kāda ideja, kur viņam būtu jaukas mājas uz 10 dienām [esmu gatava kaut ko samaksāt vai citādi atlīdzināt], tad padodiet ziņu man [kontakti] – visideālāk, protams, ir māja, ne dzīvoklis, kur viņu var izlaist ārā, lai dzīvojas – vieglāk būtu – nav jāved speciāli ārā un ja dodas prom, tad nav ko viņam dārzā savandīt. Galvenais, lai naktī ielaiž mājās, jo pieradis gulēt kopā ar cilvēkiem.

Gaidīšu ziņu no kādiem izpalīdzīgiem ļaudīm

Pusi dienas pavadījām pie čeha mājās – atpūtāmies, krāmējāmies utt. Pēc tam sākām izbraukumu uz Vāciju – Minheni. Minhenē ieradāmies pēcpusdienā, apskatījām pilsētu un tā… taču vēlāk sākās jaukākā daļa – devāmies uz Šveices Alpiem. Tas bija vienreizēji – atvērt acis no rīta auto un ieraudzīt skaistos kalnus Braucām pa kalnu ceļiem, ārā tikai ap 1 grādu un sniegs, skats vienkārši lielisks. Devāmies uz kalnu kūrortu Verbier, tā kā nebija sezona, tad pilsētiņa likās mirusi. Uz ielas vairāk pa 5-7 cilvēkiem vienlaicīgi Verbier neieraudzīt nesezonas laikā. Nolēmām meklēt apmešanās vietu, lai nav katra nakts jāpavada auto. No visām daudzajām viesnīcām Verbier tikai 3 bija vaļā, tad nu izvēlējāmies vienu un palikām. Atkopušies no nakts brauciena, devāmies apskatīt apkārtni, ārā diezgan silts un saulains. Nopirkām produktus vietējā veikalā, kas arī te strādā tikai pāris stundas dienā un devāmies piknikā, tas bija forši – skaisti skati uz kalniem un daudzajiem mazajiem ciematiņiem. Tā kā šobrīd Verbier ir kaut kādi svētki, tad viss te ir ciet un par darba iespējām izpētīt nesanāk, bet vietējie stāsta, ka Šveicē vispār nelabprāt ņem strādāt ārzemniekus, jo ir nepieciešama darba atļauja, jo viņi nav EU, taču, protams, iespējas ir, bet brīdināja, ka ārzemniekus bieži mēdzot “uzmest”, tādēļ obligāti vajag līgumu, jo mutiskas vienošanās šeit tiek ātri vien aizmirstas, kā arī ārzemniekiem maksā ievērojami mazāk nekā vietējiem, jo strādāt gribētāju esot mežonīgi daudz. Bet vietējiem šeit algas labas – viesnīcu biznesā strādājošajiem minimālā alga šeit ir 3500 franki (apmēram 1700Ls)

Tālāk plāns ir doties uz Itāliju – caur Turīnu līdz pat jūrai!

Bildes no Vācijas un Itālijas drīzumā gaidiet!