Draugi, paziņas vai suņu mīļi!

Tā kā dodos augusta sākumā atvaļinājumā uz 10 dienām, tad meklēju uz to laiku mājas šim burvīgajam krancītim- Tonijam. Sākšu ar plusiem – viņš ir super mīlīgs,  draudzīgs, pozitīvs, rej ļooooti reti [nav jau nekāds kvankšķis] patīk peldēties un skriet, mīl cilvēkus [gan lielus, gan mazus], mīl arī kaķus u.c. mazas radības. Pa pusei paklausīgs [komandu "brauksim" saprot ļoti labi, šad tad uz komandu "sēdēt" arī reaģē un ja mīlīgā balsī saka: "Tonīt nāc šurp" viņš arī nāk] Māk spēlēties ar kociņu un atnest to metējam, taču šad tad mēdz arī aiznest kādam citam, ja nu viņam iepatīkas, vienīgi ar citiem suņiem ir kā ir – viņu reiz sakoda un kopš tā laika ne visi suņi viņam ir draugi – nezinu kā viņš tos atlasa, bet nu ir tādi kas viņam patīk un ir tādi, kas nepatīk.  Bet nu kopumā viens lielisks suns, kas ārā jāved 2x dienā – no rīta un ap 19 vakarā. Nu ir jau arī daži mīnusi – mēdz zagt ēdienu no galda, kamēr neviens neredz, mēdz arī nepaklausīt, ja viņu ilgstoši atstāj vienu mājās, tad viņš mēdz arī kaut ko dusmās savandīt. Mīl šad tad gulēt gultā – arī ar smilšainām kājām. Bet citu mīnusu viņam nav.

Tad nu tā – ja nu gadījumā Jums ir kāda ideja, kur viņam būtu jaukas mājas uz 10 dienām [esmu gatava kaut ko samaksāt vai citādi atlīdzināt], tad padodiet ziņu man [kontakti] – visideālāk, protams, ir māja, ne dzīvoklis, kur viņu var izlaist ārā, lai dzīvojas – vieglāk būtu – nav jāved speciāli ārā un ja dodas prom, tad nav ko viņam dārzā savandīt. Galvenais, lai naktī ielaiž mājās, jo pieradis gulēt kopā ar cilvēkiem.

Gaidīšu ziņu no kādiem izpalīdzīgiem ļaudīm

Pusi dienas pavadījām pie čeha mājās – atpūtāmies, krāmējāmies utt. Pēc tam sākām izbraukumu uz Vāciju – Minheni. Minhenē ieradāmies pēcpusdienā, apskatījām pilsētu un tā… taču vēlāk sākās jaukākā daļa – devāmies uz Šveices Alpiem. Tas bija vienreizēji – atvērt acis no rīta auto un ieraudzīt skaistos kalnus Braucām pa kalnu ceļiem, ārā tikai ap 1 grādu un sniegs, skats vienkārši lielisks. Devāmies uz kalnu kūrortu Verbier, tā kā nebija sezona, tad pilsētiņa likās mirusi. Uz ielas vairāk pa 5-7 cilvēkiem vienlaicīgi Verbier neieraudzīt nesezonas laikā. Nolēmām meklēt apmešanās vietu, lai nav katra nakts jāpavada auto. No visām daudzajām viesnīcām Verbier tikai 3 bija vaļā, tad nu izvēlējāmies vienu un palikām. Atkopušies no nakts brauciena, devāmies apskatīt apkārtni, ārā diezgan silts un saulains. Nopirkām produktus vietējā veikalā, kas arī te strādā tikai pāris stundas dienā un devāmies piknikā, tas bija forši – skaisti skati uz kalniem un daudzajiem mazajiem ciematiņiem. Tā kā šobrīd Verbier ir kaut kādi svētki, tad viss te ir ciet un par darba iespējām izpētīt nesanāk, bet vietējie stāsta, ka Šveicē vispār nelabprāt ņem strādāt ārzemniekus, jo ir nepieciešama darba atļauja, jo viņi nav EU, taču, protams, iespējas ir, bet brīdināja, ka ārzemniekus bieži mēdzot “uzmest”, tādēļ obligāti vajag līgumu, jo mutiskas vienošanās šeit tiek ātri vien aizmirstas, kā arī ārzemniekiem maksā ievērojami mazāk nekā vietējiem, jo strādāt gribētāju esot mežonīgi daudz. Bet vietējiem šeit algas labas – viesnīcu biznesā strādājošajiem minimālā alga šeit ir 3500 franki (apmēram 1700Ls)

Tālāk plāns ir doties uz Itāliju – caur Turīnu līdz pat jūrai!

Bildes no Vācijas un Itālijas drīzumā gaidiet!