Dažādi domu savārstījumi.

Domu spēks ir iedvesmas avots.

Tās nav nekādas pamācībās, tās nav arī personīgas lietas, tie ir tikai domu savārstījumi, kas kādā konkrētā mirklī ir skrējuši cauri prātam un ir tikti pierakstīti…Protams, tas ir saistīts ar kaut kādu konkrētu notikumu, lietu, kas to ir izraisījis, licis par to domāt, bet viss, kas šeit ir teikts, tas ir attiecināms uz vispārīgu kopumu…

[[1]]

Šiem domu savārstījumiem hronoloģiska secība nebūs, jo tie ir ņemti no vecajiem pierakstiem..bet turpmāk labošos un veidošu hronoloģisku secību

04.2006.

“Iemācīties grozīt lietas ap sevi nevis ļaut, lai lietas groza Tevi…”

Ļoti bieži cilvēkiem gadās, ka nemaz neskatamies, kas notiek mums apkārt, ļaujam visam iet pašplūsmā, nonākot nevēlamās situācijās, bet, apzinoties to, ka spējam ietekmēt apkārt notiekošo, mēs varam grozīties tā, lai apkārtējais iet mūsu izvēlēto ceļu! Jo vairāk cilvēks saprot, ko vēlas, jo vairāk tas visu spēj ietekmēt.

08.2006.

“Cilvēks ir radīts viens un būtībā paļaušanās uz citiem ir vienatnes kliedēšana cerībā dalīties ar kaut ko ar apkārtējiem, bet galu galā tik un tā cilvēks savā būtībā, domās un darbos ir viens…”

Gribētos uzsvērt, ka nevajag jaukt vientulību ar vienatni! Vientulība asociē kaut ko negatīvu, savukārt vienatne nemaz nav nekas slikts…

08.2006.

“Mēs visi esam egoisti – vienkārši ne visi to spēj atzīt- un lai arī cik ļoti mēs vēlam otram labu, jāatzīst, ka tik un tā cilvēks rīkosies kaut kādu vismaz daļēji savtīgu iemeslu dzīts, jo egoisms ir iekšā jebkurā cilvēkā tikai jautājums cik lielā mērā, būtībā katrs solis mūsu dzīvē ir vērsts, lai iegūtu mūsu apzināto vai neapzināto vēlmju piepildījumu.”

Egoisms nav nosodāms, ja tas netiek klaji parādīts, darot pāri citiem…

04.2006.

“Mēs katrs ejam uz savu vēlmju piepildījumu, tikai ne visi savas vēlmes apzinās. Tie, kuri neapzinās, tic liktenim. Katra rīcība ir solis tuvāk vēlmju piepildījumam. Un, ja tu apzinies to, ko patiesi vēlies, tu saproti, ka savu dzīvi vadi pats, jo domās un darbos ir spēks.”

Cik bieži nākas dzirdēt, ka kāds saka- tā notiek tikai ar mani, man ir apnicis, ka man vienmēr tā sanāk – tie cilvēki jau patiesībā paši to visu izraisa, jo viņi to vēlas – viņi tā padara savu dzīvi sev pieņemamāku, interesantāku, ja konkrētie gadījumi nenotiktu, tad šie cilvēki būtu neapmierināti…tas pat attiecas uz negatīvām lietām…šiem cilvēkiem atgadās visādas bēdas/satraukumi/pārdzīvojumi, bet tieši tādēļ, ka patiesībā viņi vēlas sev šīs emocijas, protams,  gadās visādi un ne visu mēs vienmēr varam ietekmēt tikai paši saviem spēkiem, bet lielākoties tomēr varam…

03.2006.

“Nav ne patiesības, ne nepatiesības, nav ne labā, ne ļaunā – viss ir nosacīts…”

Tas ir kā katrs ko interpretē, kāds ir skatījums uz lietām, tas viss ir pārāk atšķirīgi, lai novilktu kādu robežu…

06.2006.

“Kas atšķir bērnu no pieaugušā? Rūpes? Nespēja uztvert visu vieglāk? Iespējams…bet patiesi īsta māksla ir iekārtoties tā, lai rūpes negrauj tevi un tu sevi nepazaudē rūpēs…”

08.2006.

“Svarīgi ir tas, kā mēs katru lietu interpretējam un veiksmīgāks kļūsi, ja redzēsi, kā to varētu interpretēt arī apkārtējie!”

Jo no vairākiem redzes punktiem tu apskati kādu lietu, jo vieglāk tev būs saprast/radīt lietas…

05.2006.

“Katram cilvēkam ir vairākas maskas, kas būtībā ir patvērums no konkrētās sabiedrības, bet kura ir patiesākā?”

Tas ir tikai dabīgi…

08.2006.

“Nekas nav viennozīmīgs – viss ir nosacīts, svarīgi uz ko un kā raugās, katrai lietai tad rodas cita jēga!”

04.2006.

“Nav tik svarīgi ko un kā tu kaut ko dari, svarīgi ir tas, ko tu no tā visa gūsti!”

08.2006.

“Pagātni izmainīt nevar, kas darīts-darīts, un tātad tajā brīdī tu esi to vēlējies darīt, lai cik skarbi tas nebūtu…”

08.2006.

“Būt monogāmam ir iepotēta sociāla vērtība, kas būtībā, skatoties uz senatni, ir pretdabiska, tagad liekas nebūt monogāmam ir pretdabīgi…”

Vienreiz ar kādu draugu aizsākām šo tēmu…

08.2006.

Stendzinieks: “Tas jau ir vieglākais ceļš – pateikt par kādu kaut ko sliktu, nekā pašam izdarīt kaut ko labu!”

Jāpiekrīt…

09.2006.

“Cilvēkam katram ir sava kārtība, savi spriedumi un bieži vien tie vēlas uzspiest arī apkārtējiem savu iedomāto kārtību, bet katrs jau mēs jūtamies labi savā izveidotajā vidē.”

“Lielāko iespaidu uz vērtībām atstāj sabiedrības spiediens, ja tas visiem pēkšņi nebūtu tik svarīgi, tad uz āru izlaustos mežonīgi liels egoisms.”

09.2006.

“Dažādi apkārtējie apstākļi ietekmē tavas tā brīža vēlmes.”

09.2006.

A.H.Heta: “Nereti tā vietā, lai mainītos paši, mēs mainam darbu, draugus, laulāto.”

11.2006.

“Laiks tā ir neatgriezeniska vērtība, daudz augstāka par naudu…”

11.2006.

“Pārāk daudz domājot tu ieej tādā apziņas stāvoklī, kur iespējams domas var kļūt par iedomām…”

11.2006.

“Mirkļa iegribas, darbi, tikšanās, sacītais var izvērsties par milzīgu pagriezienu tavā dzīvē. Mirklis ir tik svarīgs, bet vai ļauties vēlmju plūsmai vai tomēr ierobežoties, apdomāties tādejādi pazaudējot mirkļa burvību?”
12.2006.

“Brīžiem liekas, ka nav tik būtiski ko tu dari, kā tu dari, svarīgi ir kā tu to pasniedz, formulē un tad, šo lietu/darbību uztvers tā, kā tu to pasniegsi; katram sīkumam var piešķirt unikālu burvību.”

12.2006.

G. Repše: “…ir tikai kruķi mums, kropļiem, kas mācās staigāt.”

kā pirmo vārdu var pievienot to, ko pats vēlies…

02.2007.

“Kļūdīties par kādu konkrētu lietu var tikai vienreiz, ja tas atkārtojas, tad tā vairs nav kļūda, bet gan apzināts solis ar zināmu iznākumu.”

04.2007.

Vienreiz pie durvīm piezvanīja divi jaunieši, kas pirms Lieldienām staigāja pa dzīvokļiem kā sludinātāji, viņi izteica interesantu salīdzinājumu, man kam ir neitrāla attieksme pret latviešu ticējumiem un bībeli…

Bībelē teikts: “Dari citiem tās lietas, ko vēlies saņemt pretī.”

Latviešu paruna: “Nedari citiem to, ko pats nevēlies saņemt.”

04.2007.

“Patiesais rīkojas no sirds, nepatiesais arī tikai tālāku mērķu dzīc. Mēs visi esam patiesi pret sevi, bet dažreiz nepatiesi pret citiem, lai galu galā piepildītu nodomus (gan apzinātus/gan neapzinātus), bet lai saglabātu patiesumu pret sevi…”

07.2007.

No kādas filmas:

” – Vēlies būt laimīgs?
Tev ir visas iespējas dotas, lai tas notiktu”

10.2007.

“Brīžiem šķiet, ka harmonija un balanss starp brīvību un saistībām nav rodams, jo tomēr jāpiekāpjas tai lietai, ko šķietami vēlies vairāk, jo tās ir tik pretējas lietas, ka svaru kausus nobalansēt neizdodas, kamēr pats nenosvērsies par labu kādai no lietām. Bet vienmēr sēžot vienā kausā, gribas ielekt arī otrajā…”

10.2007.

“Cilvēkiem liekas, ka vienmēr vajag kādam ticēt – cits tic Dievam, cits paļaujas tikai uz sevi, cits vēl kādam izdomātam vai neizdomātam rēgam. Bet tad rodas jautājums – vai maz vajag vispār kādam ticēt? Vai tā ir kārtējā sabiedrības izdomātā šķietamā nepieciešamība, kas būtībā galu galā nemaz nav vajadzīga…?!”

08.2009

“Tam, ko tu dari savā ikdienā, vajadzētu dot tavai dzīvei jēgu. Ja tas tā nav, tad kādēļ gan tu to dari?” [D.Hutcheson]