Tiem, kas grasās doties uz Maroku
| Kategorija Uncategorized | Datums 13-11-2011
3
Šoreiz nerakstīšu par apskates objektiem, jo ar to info ir pilns internets, telefonu aplikācijas utt, ko noteikti mācēsiet atrast paši. Drīzāk padalīšos ar info par Marokas ikdienu kopumā un noderīgu info, ja kāds no Jums grasās turp doties. Pirms devos uz Maroku man pietrūka info par tīri prakstiskām, ikdienišķām lietām, tādēļ nolēmu par to uzrakstīt 
Ceļošana turp/atpakaļ
Patiesībā uz Maroku aizceļot var ļoti lēti, jo Ryanair uz Maroku lido no dažādām lidostām eiropā un biļetes maksā smieklīgi lēti. Man pārlidojumi kopā izmaksāja 130Ls [ieskaitot visus Ryanair nodokļus un slēptos maksājumus]. Es gan ceļoju tikai ar rokas bagāžu. Uz turieni lidoju Riga – London – Fez; atpakaļ Marakech -Frankfurt – Riga. Speciāli sakombinēju lidojumus tā, lai nav ilgstoši jānīkst lidostā, starpā starp lidojumiem bija tikai pāris H. Un vēl gribējām, lai ielidojam vienā pilsētā un izlidojam no citas, lai būtu iespēja izceļoties pa Maroku 2 nedēļu garumā. Iekļāvām maršrutā pilsētas Fez–>Meknes–>Rabat–>Casablanca–>Marakech.
Ielidojot un izlidojot no Marokas jāaizpilda speciāla forma, kurā jānorāda personas dati un nodarbošanās, kā arī ceļojuma ilgums. Lidojot uz Maroku lidmašīnā šīs formas var palūgt stjuartiem un aizpildīt lidojuma laikā un nosēžoties kopā ar pasi tā jāuzrāda. Lidojot prom, pirms doties uz pasu kontroli, lidostā atkal jāaizpilda šī forma, citādi kavēsiet rindu pie pases uzrādīšanas, kamēr pildīsiet datus.
Nauda
Naudas vienība – Dirhami. Šo naudas vienību nekur citur kā Marokā nevarēsiet samainīt, jo viņi neļauj izvest savu naudu ārpus valsts robežām. Ierodoties vismaz Fez lidostā samainījām mazliet naudiņas, lai pietiek taksim, jo lidostā maiņas kurss ir neizdevīgāks nekā pilsētā [lidostā 1eur=10Dhs; pilsētā 1eur=11Dhs]. OBLIGĀTI mainot naudu saglabājiet maiņas čeku, jo, kad dosieties atpakaļ uz Latviju, bez pierādījuma, ka naudu esat mainījis Marokā viņi pāri palikušo naudu nemainīs atpakaļ uz eiro.
Nakšņošana
Pirms doties uz Maroku es lasīju citos blogos, ka esot viegli atrast nakstāmajas pa 6 lati no cilvēka utt. Esot tikai jāiet un jāklauvē pie durvīm viesnīcās un jākaulējas. Es jau biju gatava braukt ar šādu domu, bet draugs kā prātīgs cilvēks tomēr norezervēja Riādus pirms ceļošanas. Jo esot uz vietas neizskatījās, ka nakstmājas reāli dabūt kādam klauvējot pie durvīm.
Tātad ir vairākas iespējas kur palikt pa nakti Marokā – viesnīcas un riādi – iespējams vēl kādas par kurām es nezinu. Vislabāk man patika Riādi, jo tās ir autentiskas ēkas vecpilsētā, kurās saimnieko pārsvarā franču inteliģence. Mājas ir ļoti Marokāniskas, neierastas mums, bet ļoti tīras un sakoptas. Viena nakts Riādā vidēji izmaksā 35 – 60eur. Mēs pārsvarā palikām pa 45 eur naktī. Riādā var sajust Marokas auru, bet tajā pat laikā saimnieki parasti ir francūži, kas nav musulmaņi un ļoti draudzīgi, pastāsta ko apskatīt, kur paēst utt. Ļoti lielā skaitā riādus var atrast tripadvisors.com, kur arī iespējams izlasīt atsauksmes par katru no riādiem un izvēlēties labāko, jo cenu diapozons ir visai līdzīgs.
Vilciens
Pārsteidzoši, bet Marokā ir ļoti zolīds vilciens, vilciena stacijas ir tiešām skaistas, lielas, tīras ēkas. Vilcieni paši pa sevi arī ok. Vilcienā iespējams braukt pirmajā vai otrajā klasē. Atšķirība klasēm nav liela, pirmajā klasē vienīgi ir garantēta vieta un varbūt mazliet mīkstāks krēsls, bet cena gandrīz 2x dārgāka. Mēs parasti ceļojām 2 klasē, vienreiz netīšam ielīdām pirmajā klasē un biļešu kontrole izdzina mūs ārā ) Ar vilcienu ceļojām starp visām pilsētām un likās tīri ok pārvietošanās iespēja. Vienīgais ko jāņem vērā, ja aizejat uz staciju un redzat, ka ir daudz cilvēku, tad ziniet – lai iekāptu būs jāgrūstās. Viņi paliek kā mežoņi, kas lec vilcienā, grūstās, sievietēm nekādu priekšroku nedod, grūdīs pie durvīm nost, lai tikai pirmie ielektu un dabūtu vietu Kā arī vilciena sarakstiem neticiet – tie regulāri kavējās pat par 40 minūtēm, arī neticiet elektroniskajiem tablo pieturās, viņi tos aizmirst pārslēgt – ja gaidat vilcienu, vienmēr apjautājaties darbiniekiem uz kurieni šis konkrētais vilciens iet un vai gadījumā tas nav jūsējais. Biļešu cenas ir samērā ok, piemēram no Meknēm uz Rabatu ir laikam kādi 90km, vilciena biļete maksāja apmēram 4,5Ls.
Taxi
Viņiem ir 2 veidu takši visās pilsētās – Petit Taxi un Grand Taxi. Atšķirība ir cenā un cilvēku daudzumā, ko viņi uzņem automašīnā, kā arī Petit Taxi ir robežas kurās taksis brauc, Grand taxi jūs labprāt vedīs arī starp pilsētām. Normāla prakse ir arī taksī ņemt pa ceļam arī svešus cilvēkus.
- Petit taxi
Ja ceļojat divatā/trijatā, tad noteikti izvēlieties braukt ar mazo taxi, jo tas būs ievērojami lētāks. Mazos takšus var atpazīt pēc tā, ka viņiem uz jumta rakstīts “Petit taxi” kā arī tie ir krāsoti vienādā krāsā. Katrā pilsētā gan citā krāsā, bet visi tomēr vienādi. Mazajiem takšiem vienmēr iekāpjot jāsaka, ka brauksiet pēc skaitītāja, jo viņi visi mēģina krāpties, bet tas ir noteikts, ka mazie takši – tātad skaitītājs [tūristus gan viņi mēģina regulāri apšmaukt un saka, ka pēc skaitītāja negrib braukt, bet parasti tāpat aizved]. Takši ir apbrīnojami lēti. Pilsētas ietvaros parasti taksis nemaksās vairāk par kādiem 15Dhs, kas ir ap 1Ls. Vienīgi jāņem vērā tas, ka maziem takšiem ir zonas ierobežojums – tie nedrīkst izbraukt ārpus noteiktajām robežām, bet nu lielākoties tūristu visas vietas iekļaujas šajās robežās.
-Grand taxi
Lielie takši vienmēr būs veci mersedesi. It kā parasts vieglais auto, bet reāli viņi ielādē vienā taksī pat 6 cilvēkus + šoferis. Ja ceļojat lielā grupā, tad šie takši ir risinājums, jo spēj uzņemt daudz cilvēku un cenu dalot uz visiem sanāk arī lēti. Jāņem vērā, ka lielie takši nebrauc pēc skaitītāja, jo viņiem tādu nav. Vienmēr pirms došanās ceļā vajag vienoties par cenu. Pilsētas robežās lielie takši parasti brauc apmēram pa 40Dhs – 50Dhs (apmēram 2,50 – 3Ls), kas ir 3x vai pat 4x dārgāk nekā mazais taksis, bet lielai kompānijai tas sanāk tik un tā super lēti.
Alkohols
Musulmaņi alkoholu nelieto, bet atsevišķās vietās to tik un tā var dabūt. Ir daži bāri kur var dzert, kā arī ir atsevišķi veikali kur var iegādāties ko vien sirds vēlas. Bāri, kuros var dzert vienmēr atradīsies ārpus vecpilsētas, jārēķinās, ka bāri pārsvarā nav nekas super skaists un tā kā pie mums, lielākoties tur nesastapsiet nevienu sievieti, kā arī parasti tur bāri ir tumši, aiz aizskariem un ar apsargu priekšā. Savukārt iegādāties alkoholu var pārtikas lielveikalos – pagrabā ir speciāla alkohola nodaļa. Maksā tur dārgāk nekā pie mums – aliņš 0,25 pudelē apmēram 70 santīmi. Vīni gan dažādās cenās – ir pa 2Ls, ir arī pa 10 un vairāk lati. Dažos restorānos arī ir iespējams dabūt vīnu, alu vai kādu kokteili pie pusdienām, bet restorānos parasti alkohols ir ļoti dārgs – parasts aliņš 0,3 apmēram 5Ls. Lētākais vīns, ko veikalā pārdod pa 2Ls, tur izmaksās apmēram 10Ls..
Valoda
Marokā pārsvarā visur runā franciski, pilnīgi bez franču valodas zināšanām būs pagrūti, bet jāatzīst, ka angliski daudzi arī tīri labi saprot. Es franciski mazliet runāju un problēmas nebija, bet vispār ir vērts paņemt kādu vārdnīcu vai ideālā variantā kādu mobilo aplikāciju ar franču vārdnīcu, jo ēdienkartes 90% gadījumos arī ir franču valodā. Taksisti arī lielākoties runā franciski un pat riādu saimnieki dažreiz angliski neprot sarunāties.
Drošība, iepirkšanās un ikdiena.
Patiesībā vienīgā pilsēta, kur mazliet bija nedroši bija Marakeša, jo tur vairāk tūristu un vairāk arī zagļu, bet visās pārējās pilsētās cilvēki ir ļoti miermīlīgi, nezog, neuzbrūk utt. Kopumā Marokā nekādu noziedzību neredzēju un nejutu, jo visi ir ļoti mierīgi. Bet nu nedrīkst tāpat zaudēt modrību un jāpiesargā savs naudas maks
Jārēķinās, ka tur jebkurš balts cilvēks ir dolārzīme uz 2 kājām. Fez un Marakešā būs simtiem cilvēku, kas piesiesies, tēlos gidus un prasīs par to naudu. Pārējās pilsētās gan bija mierīgāk un neviens tā neuzbāzās. Es beigās jau iepraktizējos – nekad neskaties viņiem acīs un nesāc sarunu [ar tiem kas piesienas] un tad viņi ātri vien liek tevi mierā, ja sāksi iesaistīties sarunā, tad netiksi no viņiem vaļā. Viņi ik uz soļa mēģinās kaut ko tev nopārdot, vilkt aiz rokas veikalā utt, bet galvenais iet ar paceltu galvu tālāk un viņi liekas mierā
Cenas, protams, nekur nekādos veikalos nav izliktas [izņēmot zolīdajos veikalos] un visur jārēķinās ar tirgošanos un kaulēšanos. Visdārgākā pilsēta bija Marakeša, kur par tiem pašiem suvenīriem kā citur prasīja 2x dārgāk, tādēļ suvenīrus labāk pirkt citās pilsētās. Cenas par 30% nokaulēt var noteikti, citreiz arī pa 50% un vairāk.
Nu tā – īsumā tas viss. Ceru, ka kādam ceļotājam kādreiz šis noderēs Bet kopumā Marokā bija baigi forši! Un iesaku tur kādreiz aizbraukt!
