Draugi, paziņas vai suņu mīļi!

Tā kā dodos augusta sākumā atvaļinājumā uz 10 dienām, tad meklēju uz to laiku mājas šim burvīgajam krancītim- Tonijam. Sākšu ar plusiem – viņš ir super mīlīgs,  draudzīgs, pozitīvs, rej ļooooti reti [nav jau nekāds kvankšķis] patīk peldēties un skriet, mīl cilvēkus [gan lielus, gan mazus], mīl arī kaķus u.c. mazas radības. Pa pusei paklausīgs [komandu "brauksim" saprot ļoti labi, šad tad uz komandu "sēdēt" arī reaģē un ja mīlīgā balsī saka: "Tonīt nāc šurp" viņš arī nāk] Māk spēlēties ar kociņu un atnest to metējam, taču šad tad mēdz arī aiznest kādam citam, ja nu viņam iepatīkas, vienīgi ar citiem suņiem ir kā ir – viņu reiz sakoda un kopš tā laika ne visi suņi viņam ir draugi – nezinu kā viņš tos atlasa, bet nu ir tādi kas viņam patīk un ir tādi, kas nepatīk.  Bet nu kopumā viens lielisks suns, kas ārā jāved 2x dienā – no rīta un ap 19 vakarā. Nu ir jau arī daži mīnusi – mēdz zagt ēdienu no galda, kamēr neviens neredz, mēdz arī nepaklausīt, ja viņu ilgstoši atstāj vienu mājās, tad viņš mēdz arī kaut ko dusmās savandīt. Mīl šad tad gulēt gultā – arī ar smilšainām kājām. Bet citu mīnusu viņam nav.

Tad nu tā – ja nu gadījumā Jums ir kāda ideja, kur viņam būtu jaukas mājas uz 10 dienām [esmu gatava kaut ko samaksāt vai citādi atlīdzināt], tad padodiet ziņu man [kontakti] – visideālāk, protams, ir māja, ne dzīvoklis, kur viņu var izlaist ārā, lai dzīvojas – vieglāk būtu – nav jāved speciāli ārā un ja dodas prom, tad nav ko viņam dārzā savandīt. Galvenais, lai naktī ielaiž mājās, jo pieradis gulēt kopā ar cilvēkiem.

Gaidīšu ziņu no kādiem izpalīdzīgiem ļaudīm

Sestdien, 14.augustā, portāls www.atputasbazes.lv organizē un piedāvā:

pasākumu ”Tūrisma rallijs „Piedzīvojums Kurzemē” ”, kura mērķis ir netradicionālā un atraktīvā veidā iepazīstināt rallija dalībniekus ar Latvijas dabas un kultūrvēstures objektiem, vēl līdz galam neapzināto materiālās un nemateriālās kultūras mantojumu, kā arī lauku tūrisma piedāvājumu.

Pasākums plānots divās daļās:

Starts no plkst. 8.00 – 10.00 K.Ulmaņa gatvē 101, Rīgā, pie SIA „Halis”.
Tad sekos:
Netradicionāls TŪRISMA RALLIJS maršrutā Rīga – Kuldīga – Mērsrags
Vadoties pēc asprātīgām un izziņas materiālu sniedzošām prāta mīklām, pasākuma dalībniekiem rallija norises laikā, pēc viņu izvēles un spējām, būs jāatrod kontroles punkti – tradicionāli un vēl nezināmi Zemgales un Kurzemes apskates, atpūtas un izklaides objekti (un tajos, atraktīvi, jautri un izklaidējoši pasākumi).

Pasākuma noslēgums Kino pilsētiņā Cinevilla
no plkst.17.00 līdz pēdējam viesim.

Sīkāks info te.

Tā kā pēdējā laikā ir tā sanācis, ka neko jaunu gīkpasaulē neesmu izlasījusi, tad arī nav īsti par to neko ko rakstīt. Mazliet sanācis atiet no tehnikas ziņām. Un tā nu es te aizdomājos… aizdomājos par to, ka interesanti kā cilvēki mainās… īpaši domāju par sevi, protams… par to kā esmu mainījusies pēdējo kādu 5 gadu laikā… nesen sanāca atvērt kādu sen aizmirstu e-pasta adresi… palasīju vecos e-meilus… agrāk kaut kā daudz biju caur e-pastiem rakstījusies ar draugiem…paziņām…sapratu, ka agrāk ļoti emocionāli un sirsnīgi uztvēru dažādas lietas ap sevi… pēdējos gados apzinos, ka esmu palikusi vēsāka, atturīgāka, kā daži saka mazliet ar “akmens sirdi”… pa lielam jau tā arī ir…protams, dažreiz jau es jūtu spēcīgas emocijas, bet tikai pie spēcīgiem notikumiem… jo vecāka kļūstu, jo mazāk satraucos par visādām lietām, daudz ko pieņemu un cenšos nedzīvot iztēlotā pasaulē un pēc iedomātiem pareiziem likumiem un tikumiem…brīžiem brīnos par savu emociju trūkumu..brīžos kad vajadzētu kliegt no dusmām vai pārlieku priecāties par kādu panākumu, ko dara izx?!…vienkārši nodomā: “mm stulbi ka tā” vai tieši “forši ka tā” un viss – turpina savas gaitas… šis viss ir saistīts ar sevis pasargāšanu no liekām emocijām, pārsvarā jau nepatīkamām…kaut kā sanācis tā iemānīt sevi, ka nav jābēdājas…jo uz pasaules ir visādi cilvēki un katrs dzīvo un dara kā māk…bet kas man noteikti patīk – tas ir smieties! Vienmēr kad smejos pie sevis domāju: “wow cik forši smieties…tiiik patīkami” Un tos cilvēkus, kas man liek smieties es ļoti cienu un turu savā tuvumā…kas manī gan nav zudis visus šos gadus ir aizrautība…jā…ja man kaut kas iepatīkas, tad aizraujos ar visu sirdi, bet tur jau pārsvarā nav vairs saistības ar emocijām…

Atceros, ka vēl pirms pāris gadiem ļoti aizrāvos ar spēlēm…man patika slepus izspēlēt dažādas situācijas, pētīt cilvēku reakciju, emocijas…izraisīju gan labus brīžus, gan strīdus, gan pārsteigumus – pat parastās dienās, kad šķita, ka nekas nenotiks es spēju sataisīt veselu piedzīvojumu sev, izmantojot apkārtējos cilvēkus…tādējādi pētot viņus un šīs spēlītes man arī mazliet lika justies tādai kā spēles vadītājai, kas novada dienas emocionālo stāvokli tuvākajiem…diezgan šausmīgi… tagad to apzinos…bet likās ļoti interesanti… nu jāatzīst, ka šad tad, ļoti reti vēl mēdzu izspēlēt kādu no vecajiem trikiem… bet reti… tagad cenšos pret cilvēkiem būt neitrāla…tā neko nepārmest, neko nestrīdēties, censties būt pozitīva un tā, lai ar mani pavadītais laiks paietu tādā vieglumā un smieklos, man šķiet, ka man sanāk..varbūt ne vienmēr, bet pa lielam sanāk… Bet šīs vecās spēles man ir iemācījušas ātri vien atpazīt cilvēkus…saprast tos un pat atklāt to noslēpumus nemaz neprasot…bet tie, kas spēļu laikā bija man līdzās tiem gan gāja grūti…mhm…piedodiet ja variet…un ja maz sapratāt , ka es spēlējos…katrs jau mācās kā var…

Pirms kāda laika ar kādu draudzeni runājām, ka “es p*** smadzenes citiem, viņa – krāniņus” [atvainojos par rupjībām]…pa lielam jau laikam tā arī bija…bet es labojos…mhm..

Jā…interesanti tie cilvēki…un kā tie mainās

Šodienas sērijas beigas

p.s. Patīkami pozitīvas brīvdienas visiem. Es dodos uz bīču

p.p.s Turpmāk savos rakstos centīšos iemest kādu bildīti, jo ir piefiksēts, ka tos rakstus kuriem klāt ir bilde lasa vairāk nekā vienkārši teksta blāķus Lai gan šis nav no tiem rakstiem, kuru būtu interesanti lasīt daudziem…varbūt tikai pāris desmitiem…

Nesen kolēģis atrādīja vēl kādu noderīgu webresursu, kurā ir iespēja meklēt dažādus logo un tos lejupielādēt eps/ai/cdr formātos. Jāsaka, ka daži logo gan ir novecojuši un nav atjaunoti, taču daudz kas tur ir arī atrodams. Bija arī dažādi LV lielo uzņēmumu logo! Meklē to šeit.

Pēdējā laikā sanāk cilāt pagātnes tēmas – kāds sens paziņa teica, ka, lai izbaudītu tagadni, viņam jāizvairās no pagātnes, savukārt kāds cits ne tik sens paziņa nespēj aizmirst savu šķietami labo pagātni, kavējās atmiņās un neļaujās tagadnes burvībai, kura iespējams ir pat vēl labāka nekā viņam pašam šķiet un līdz ar to nonācu pie sen zināmām patiesībām, ka no pagātnes mēs varam izvairīties, bet nevaram aizbēgt un izmainīt to – kas darīts ir darīts un punkts. Ar to sadzīvo, tikai laikam jautājums kā?!

Tā kā viss atkarīgs no cilvēka uztveres, tad man viss ir vienkārši – nostaļģiskas un laimīgas atmiņas   Baudiet tagadni un esiet pozitīvi

Lūk daži tīri noderīgi resursi tiem, kas šad tad kaut ko zīmē:

ICON FINDER

Icon finder varēsi atrast dažnedažādas ikonas un turklāt bezmaksas!  Meklē šeit.

COLOR ROTATE

Šajā resursā varēsi veidot dažādas krāsu paletes vai izvēlēties jau no esošajām. Piedāvā tiešām patīkamas krāsu gammas un ar labo peles kliku vari krāsu uzreiz nokopēt un iepeistot Photoshopā. Ir arī speciāls plugin photoshopam, bet par to gan laikam jāmaksā.  Color rotate meklē šeit.

COLOR SCHEME DESIGNER

Vēl viens tūlis krāsām, taču šajā jāatzīst, ka krāsas nedaudz jēlākas. Uzejot ar pelīti attēlojas krāsu kods, kuru nokopēt nav visai ērti, taču ir tabs kurā ieejot ir redzami visi krāsu kodi, ko būsi izvēlējies Šim resursam ir interesants tūlis [lai gan ļoti primitīvs], taču ar vienu peles kliku, tas samet krāsas testa weblapā un vari apskatīties kā aptuveni konkrētās krāsas izskatīsies mazākos un lielākos laukumos. Šo krāsu tūli meklē šeit.

DAFONT

Bezmaksas fontu krātuve. Lai gan jāatzīst, ka lielākā daļa fontu ir izmantojama “for personal use”, taču pietiekami labs resurss, kur pasmelties dažādus fontus.  Meklē šeit.

PENDULE – CHROME PLUGIN

Lielisks papildinājums tiem, kas lieto Google Chrome pārlūku. Ar šo tūli varēsi paņemt krāsu kodus pa tiešo no jebkuras weblapas, apskatīt weblapā izmantoto bilžu izmērus, paņemt jebkāda izmēra printscreenus, apskatīt weblapas kodu, apskatīt weblapu ar bildēm un bez un vēl daudz un dažādas noderīgas lietiņas. To lejupielādēt var šeit.

Ja atradīšu vēl ko interesantu noteikti padalīšos…

Šoreiz nedaudz par geimošanu!

Jau kādu laiku domāju, ka ir visādi spēļu forumi, relīžu lapas utt – bet pārsvarā tur visur pulcējas vīriešu dzimuma pārstāvji un līdz ar to tiek  apspriestas spēles par kaušanos, šaušanu un auto sacīkstēm… ok, atzīšos – man arī  tādas patīk – šad tad pat aizraujos, spēlēju un nevaru atlipt no ekrāna, taču ne vienmēr gribas tos ” puiku geimus”… un interesē arī kas jauns meiteņu spēļu pasaulē, bet info par to ir maz…izņemot par the sims, kurš ir zināms kā meiteņu geims jau no seniem laikiem…taču uzspēlējot pēdejo 3 versiju, sapratu, ka the sims nav īsti tas kas aizrauj… tikko tam parādoties…1 versija/2 versija…pageimoju – it kā patika, bet ātri vien apnika, jo likās, ka trūkst action… atceros, ka brīžos, kad apnika spēlēt, tad mēģināju visādas iespējamās nāves varoņiem… tie mira baseinā, sadegot pie plīts, pārstrādājoties utt… bet nu tas par pagātni, bet tagadne ir daudz skarbāka – ir tik daudz spēļu, ka ne izvēlēties…nesen uzspēlēju kaut kādu fermveidīgo spēlīti, kur var iejusties fermera lomā – vazāties pa savu lauku, kaut ko bakstīties ap lopiem un sēt stādus – nepatika… likās pārāk vienmuļa, tad vēl pirms laika iemēģināju emergency pēdējo versiju – patika, bet uzkāros uz vienu misiju un tā arī atmetu ar roku… bet pēdējā laikā vispār reti kura spēle  iepatīkas un sāku jau satraukties, ka kaut kas nav kārtībā ar manu geimošanas kāri vai arī palieku veca

Bet vienu no tradīcijām gan neatmetu – pirms iemigšanas vismaz kādu partiju psp luxoram izspēlēju! Kāpēc Luxor? Tāpēc, ka tā ir samērā garlaicīga un ātri uznāk miegs

Pēdējā laikā, lai gan ļoti negribīgi, bet sāku pamazām piekrist šim it kā tik stereotipainajam teicienam, ka jo gaišāka galviņa jo dumāk uzvedas pie stūres, lai gan to vispār varētu attiecināt uz jaunkundzēm kopumā [dažreiz jau arī uz mani droši vien tas attiecas]! Katru rītu kāda jaunkundze uz ceļa izdara kādu “brīnumu” hehe

Kaut kāda daļa patiesības tajos stereotipos tomēr mīt

Jā, jā – būšu tāda pati kā visi citi un izteikšu sajūsmu par laikapstākļiem [vecais stāsts par to, ja nav ko teikt, tad davai parunājam par laiku?!]

Bet gribēju pateikt tikai to, ka ar katru saulaino dienu jūtos aiz vien lieliskāk un lieliskāk! Vakar notrausu ritenim putekļus, piepumpēju riepas un vizinājos – lai arī nebija nenormāli silts, bet bija labi! [lai gan laikam proporcionāli vairāk laika pavadīju dzerot vienu līdzpaņemto aliņu, bet tas šajā gadījumā ir mazsvarīgi]

Tātad apsveicu visus ar lielisko laiku un tiekamies pie kādas upes cepot šašliku

Šovakar/šonakt ar kaimiņu draudzeni bija piedzīvojums, par kuru tad nu obligāti jāieblogo [cerībā, ka kāds mani pieteiks Gada varonim ]. Sēdēju mierīgi mājās un skaipoju ar draugiem/skatījos seriālus – īsumā – parastais mietpilsonīgais vakars  līdz brīdim, kad saņēmu zvanu no draudzenes: “Nāc fiksi pie loga, nāc”…nu piegāju arī…un ieraudzīju pa logu, ka uz manas mazās, klusās ielas zemē guļ nekustīgs vīrietis…protams, ilgi nedomājot, skrēju ārā apskatīties vai viss kārtībā…vīrietis sakustējās: ” fuuu dzīvs!” – es nodomāju….un tad nu ņēmos un zvanījos uz 112…savienoja mani ar policiju…policija tālāk savienoja ar pašvaldības policiju…tie man mierīgā balsī teica: “nu ziniet, atbrauksim, kad atbrīvosimies”…es vairākkārt pārjautāju: ” kā? kā tas ir kad atbrīvosieties?” –  Es taču nevaru uz ielas stāvēt visu nakti- vāķīt svešu veci un vēl jau viņš var nosalt – nezin cik ilgi jau tur sniegu garšojis…[zinu, zinu, ka šajā brīdī ierunājās mans egoisms un pirmā doma bija nevis par nosalušo, bet par to cik ilgi man būs jāgaida...] stāvējām ar draudzeni un vēl kādu garāmgājēju uz ielas 5minūtes un spriedām ko lai dara…nodomājām, ka jāzvana vēlreiz…zvanīju uz 112…atkārtoti…šoreiz savienoja ar ātro palīdzību – tie zibenīgi atbildēja “Stāviet kur esat, mēs jau braucam”…atbrauca arī kādu 10-15min laikā…savāca vīrieti no ielas un ielika busā…izklīdām pa mājām…protams, es ar draudzeni sarunājām, ka tiekamies pie loga…izkārāmies pa logu kā filmās, kurās rāda ka pie mazākā notikuma visi kaimiņi stutē palodzes…mēs arī tā darījām….pēc kāda brīža piebrauca policija…aprunājušies ar ārstiem tie devās prom…izrādās vīrietis salauzis arī  kāju un jāved uz slimnīcu [ lakii viņš - vismaz atskurbtuve atkrita]… tā nu stutējot palodzi sapratu, ka sajutos mazliet kā spēlē Emergency [geek stuff], kurā jāglāb cilvēki un jādomā kādus dienestus izsaukt…mazā mana iela bija aizpildīta ar policistu un ātrās palīdzības busiņiem…

Un tā nu mans stāsts ir galā un var iet čučēt!

Ar labu nakti!

p.s. Šī vakara mācība – atsauktos operatīvi uzreiz viens dienests un savāktu dzērāju, tad valstij nebūtu jāpatērē lieki resursi sūtot 2 vienības – gan ātros, gan policiju…